maijs 28th, 2012 | 
Author: 18.maijā Lizuma kultūras namā notika H. Paukša lugas ”Godīgā meitene” pirmizrāde. Pirmizrāde – tas ir satraucošs mirklis. Gada veikums ir jāparāda citiem. Šinī izrādē man tika galvenā loma, es par to biju priecīga. Tikai raizējos, vai tik apjomīgu tekstu iemācīšos.
Lugā ir stāsts par meiteni vārdā Ingu (Kintija Pētersone), kura, gribot sev jaunas kurpes un mēģinot no brāļa izlūgties naudu, piegādā savam brālim (Robertam Šuļjam) par samaksu meitenes, skaistas meitenes. Inga ir gatava piedāvāt sava kursa biedrenes. Viņa ļoti veiksmīgi manipulē ar cilvēkiem, nu īsts suteneris , tajā pašā laikā savās, mīļotā puiša un brāļa acīs paliekot godīga meitene.
Darbs pie lugas izstrādes bija ļoti liels, tā kā šī bija mana lielākā loma, galvenā loma, darbs bija jāiegulda pamatīgs. Bija grūti , ka man jātēlo meitene, kuru nekas neuztrauc, kura mēģina uztvert visu ļoti viegli, bet man dzīvē tā nav, es uztveru visu pārāk nopietni. Bieži nācās mainīt intonāciju, runāju dusmīgi, pat iedomīgi, reizēm pārliecinoši jātēlo ikdienišķas situācijas. Man bija jāuztur lugas temps un gaita, neatskatoties doties uz priekšu ar smaidu un vieglumu, bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Protams, pirms izrādes biju ļoti uztraukusies , jo domāju, ka ar vārdiem ies ļoti smagi, arī cerēju, ka man paspīdēs veiksme un viss izdosies. Cik skatītāju sēdēja zālē, es pat īsti nezinu , jo ātru skatienu pārlaidu tikai pirmajai rindai. Redzot draudzeņu smaidus, kļuva vieglāk. Strādāju ar visu savu sirdi un dvēseli, jo man svarīgākais uzdevums bija izdarīt pēc iespējas labāk.
Protams, viss neizdevās ideāli, bija kļūdas, nācās aizstāt klusuma brīžus , bet rezultātā sanāca labi. Gribējās uzstāties labāk, bet „pirmos kucēnus taču slīcina”.
Kad lugas pēdējie vārdi izskanēja zālē, manī bija tik saviļņojošas emocijas, es jutos tik labi, brīvi, atviegloti, jo es parādīju visiem sevi no citas puses. Mēs visi, teātra kolektīvs, bijām ļoti priecīgi, jo paveicām lielu darbu, paveicām visi kopā. Kopā mēs to varējām! Kopā ar Robertu Šuļju, Diānu Zaķi, Laumu Markovu, Lauru Markovu, Kristīni Sīli, Madaru Krevicu, Ievu Lindi, Arni Jēkabsonu, Rūdolfu Vilku, Santu Sīmani, Ievu Kalniņu, Lauru Krūmiņu, Unu Cimdiņu un režisoru skolotāju Sandri. Paldies viņiem par labu saspēli un pleca sajūtu.
Mēģinājumi pēdējā laikā notika regulāri un ļoti saspringti, bet pie tā pieradu. „ Ko tad es darīšu trešdienās četros?” ar tādu skumīgu noti jautā Roberts. Arī man ir skumīgi. Katrs esam daļa no kaut kā, tas priecē. Pateicoties teātrim, esmu paliksi atvērtāka, vairāk pilnveidoju savas prasmes tēlot, trenēju atmiņu, iepazinu savus skolasbiedrus, ar kuriem tikai sasveicinos ikdienā, kuri tagad man ir ļoti labi draugi.
Paldies, par iespēju tēlot tik lielu lomu, Sandri! Paldies visiem, kas atnāca uz pirmizrādi, kam patika vai nepatika, kas izteicās labi par aktierspēli, kas kritizēja, tas man daudz nozīmē. Paldies, dārgie kolēģi, par kopā pavadīto jauko un interesanto laiku!
Kintija Pētersone,10.klase
Posted in Lizums