Aktīvu darbību ir uzsācis Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un
Nacionālā Konstitūcijas centra (ASV, Filadelfija) sadarbības projekts
„Apaļais galds: kultūru kontakti, sarunas un palīdzības projekti Latvijā un ASV”.
Projekta mērķis ir pētīt pilsoniskas sabiedrības lomu pārmaiņu procesos un ikdienas dzīvē. Projektu finansē ASV Valsts departaments un administrē Amerikas Muzeju asociācija, kā arī līdzfinansē Nacionālais Konstitūcijas centrs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un ASV vēstniecība Latvijā.
Jau septembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijā un Nacionālais Konstitūcijas centrs ASV izvēlējās savas partneru skolas – Lizuma vidusskolu, Rīgas Kultūru vidusskolu un Rīgas 10. vidusskolu, kā arī Constitution High School Filadelfijā.
Katru Latvijas skolu projektā pārstāvēs darba grupa ar septiņiem skolēniem un tās vēstures skolotājs. Lizuma vidusskolas darba grupas sastāvu veido 10. un 11. klases skolēni – Kintija Pētersone, Ieva Kalniņa, Māris Kaufelds, Ernests Stūriška, Paula Pajate, Madara Krevica un Una Cimdiņa, kā arī vēstures skolotājs Sandris Rakauskis.
Projekta vadītājs Toms Ķikuts norāda, ka „Latvijā skolēni pētīs pilsoniskās līdzdalības pieredzi un sabiedrības aktivitāti Latvijas neatkarības atjaunošanas- Trešās Atmodas- periodā un mūsdienu Latvijas sabiedrībā, vēsturisko pieredzi dažādās etniskās grupās un vietās”. Tieši projektā iesaistītās skolēnu darba grupas īstenos projekta mērķus, organizējot dažādas aktivitātes. Viena no aktivitātēm, ko veiks katrs skolēns, būs divu video formāta interviju veidošana. Šobrīd skolēni strādā pie intervējamo personu atlases un izvēles.
Pavisam nesen, 21. oktobrī, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notika pirmā nodarbība, kuras laikā projekta dalībnieki iepazinās ar tuvāk veicamajiem uzdevumiem, piedalījās lekcijā par mutvārdu vēstures interviju veidošanas pamatiem, kā arī iepazinās savā starpā neformālās sarunās.
Pēc projekta dalībskolu pirmās tikšanās Lizuma vidusskolas darba grupa ir patīkami iespaidota. Skolēni no Lizuma pārliecinājušies, ka dalība projektā būs ļoti atbildīga un izaicinājumu pilna – būs jāapgūst un jāpilnveido prasmes komunicēt ar dažāda vecuma cilvēkiem, veidot kvalitatīvas intervijas, kas nebūt nav tik viegls darbs.
Pēc pirmās tikšanās reizes skolēni atzīst, ka ļoti vērtīga bijusi nodarbība par mutvārdu vēstures avotiem un iespēja neformālās sarunās iepazīties ar pārējām skolēnu darba grupām, kā arī uzzināt daudz vairāk par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju.
No dalības projektā Lizuma vidusskolas skolēni sagaida iespēju iegūt padziļinātākas zināšanas par Trešās Atmodas saistību ar Lizuma cilvēkiem, pilnveidot angļu valodas prasmes, kā arī iegūt pieredzi sadaroties un komunicēt ar jauniešiem no ASV. Savukārt citi skolēni no dalības projektā cer iegūt motivāciju un pārliecību par savām spējām.
Projekta ietvaros grupa skolēnu no katras valsts dosies apmaiņas braucienā uz otru projekta dalībvalsti.
Lizuma vidusskolas vēstures skolotājs Sandris Rakauskis
Aktuālais 2011./2012.mācību gadā
2011.gada 26.aprīlī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027. “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, nosakot pakāpenisku pāreju uz divu atsevišķu mācību priekšmetu “Latvijas vēsture” un “Pasaules vēsture” paralēlu apguvi no 2011./2012.mācību gada pamatizglītībā, sākot ar 6.klasi. 2011./2012. mācību gadā 7., 8. un 9. klasē joprojām tiks mācīts priekšmets “Latvijas un pasaules vēsture” un līdz 2013./2014.mācību gadam (ieskaitot) 9.klasē notiks eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē. 2014./2015. mācību gada noslēgumā 9.klasē notiks pirmais eksāmens Latvijas vēsturē.
Pirmo svešvalodu no 1.klases bērniem sāks mācīt ar 2013./2014.mācību gadu, līdz tam nemainot pašreizējo pirmās svešvalodas apguves kārtību.
Apliecību par vispārējo pamatizglītību varēs iegūt tikai tad, ja visi vērtējumi ir iegūti un ne vairāk kā viens no tiem ir zemāks par 4 ballēm. Ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem tiks izsniegta liecība. Nepietiekams vērtējums mācību priekšmetā gadā un valsts pārbaudījumā uzskatāms par vienu vērtējumu. Piemēram, 3 balles matemātikā gadā un 3 balles matemātikas eksāmenā ir uzskatāms par vienu nepietiekamu vērtējumu.
Atestātu par vispārējo vidējo izglītību varēs iegūt tikai tad, ja visi vērtējumi būs vismaz 4 balles un augstāki.
Mainīts normatīvais regulējums vērtējuma iegūšanai centralizētajos eksāmenos, nosakot, ka vērtējums nav iegūts, ja izglītojamā eksāmena darba kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti (Pašreiz vērtējums eksāmenā nav iegūts, ja skolēna eksāmena darba kopvērtējums ir nulle procentu, līdz ar to dokumentu par vispārējo vidējo izglītību var iegūt skolēni ar ļoti zemiem sasniegumiem).
Plānots atteikties no vērtējuma līmeņu izmantošanas, sertifikātā būs norādīts iegūtais kopīgais procentuālais vērtējums, kā arī katras eksāmena daļas procentuālais vērtējums.
Valodu apguves līmeņi svešvalodās tiks izteikti Eiropā atzītos līmeņos. Skolēniem, kas izpildīs prasības atbilstoši valodas prasmes līmeņiem, kas paredzēti svešvalodas MPS, sertifikātā tiks norādīts iegūtais B1, B2 vai C1 līmenis. Skolēniem, kuru sniegums eksāmenā neatbildīs vismaz B1 līmeņa aprakstam, tiks norādīts tikai kopvērtējums svešvalodas eksāmenā.