P90201-100232
P90201-100232
Sajūtu diena 4 – 5 gadīgajiem bērniem izvērtās kā eksperimentu sērija pašiem ar sevi. Noskaidrojām, ka sajūtas ir dažādas un to uztveres antenas pierīkotas pašiem: piemēram, ar rokām sataustām dažādas formas, faktūras, temperatūru u.c., ar acīm ieraugām pasauli, ar ausīm varam visu saklausīt, ar muti pagaršot, ar degunu saostīt.
Eksperimentējām ar dažādām smaržām, garšojām pamata garšas, taustījām nezināmus objektus pārsteigumu kastēs.
Vēl vairāk – pārbaudījām, vai saklausīto varam izdejot ar aizvērtām acīm, vai smaržas varam uzzīmēt, vai trokšņus varam parādīt ar kustībām…
Un secinājām, ka pasaule ir ļoti interesanta, daudzveidīga un pārsteigumiem pilna. Vajag tikai to mācīties sajust.

Lasīt tālāk ...

4963788C-D472-4403-B4DE-5513FD674C2E
4963788C-D472-4403-B4DE-5513FD674C2E
Pirmsskolas grupu darbinieki dodās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ādažiem.

Lizuma “Kastanītis” vēl ir pavisam mazs. Kas ir 2 gadi?! Pie mums 2 gadīgo grupas bērni tikko sāk apmeklēt bērnudārzu un iepazīties ar plašāku, ar citādāku pasauli, nekā tā ir māmiņai, tētim pie rokas.
Arī bērnudārza darbinieki vēlējās apskatīties, kas notiek tālāk - aiz mūsu dārziņa vārtiņiem: kādas tradīcijas, rituāli, dienas kārtība, kāds telpu aprīkojums, kādas rotaļlietas un mācību līdzekļu klāsts tiek izmantots citur?
Izvēlējāmies apskatīties Ādažu brīvās Valdorfa skolas bērnu dāŗzu, kura redzējums ir līdzīgs mūsu iecerei par veselībai drošu vidi, par koka un citu dabas materiālu izmantošanu rotaļlietām, par amatniecību un mājturību kā mācību pamatu, realizējot kompetencēs balstītu mācību saturu , t.i, - mācāmies darot.

Lasīt tālāk ...

DSC_0016
DSC_0016
Kas Ziemassvētki būtu bez svētku koncerta ar dziesmām, dejām,  rotaļām? Kas Ziemassvētki būtu bez dāvanām? Kas Ziemassvētki būtu bez Ziemassvētku prieka? - Tas viss bija un notika Lizuma bērnudārzā pie eglītes.
Bērnudārza paši mazākie bērni ieradās kopā ar vecākiem, lai kopā parotaļātos, padejotu un satiktu Ziemassvētku Rūķīti.
3 – gadīgo grupas bērni gatavoja Ziemassvētku koncertu. Bet tas pats Rūķis koncertu nedaudz izjauca, jo lūdz palīdzību – guļot esot pazaudējis Ziemassvētkus, draugus.

Lasīt tālāk ...

20181212_113035
20181212_113035
Ir dāvāšanas prieks un saņemšanas prieks. Noteikti gandarījums ir kā dāvanas devējam, tā dāvanas saņēmējam. Ziemassvētku laiks mums bērnudārzā ir izvērties par Pateicības laiku.
Jau pirmajā Adventē prieku sagādāja Lizuma pagasta pašvaldība, dodot iespēju bērniem izgreznot mazo eglīti, kas atrodas pie bērnudārza ar krāsu lampiņām.
Paldies Lizuma pagasta pašvaldībai!

Mīļi pateicamies par dejas priekšnesumam nepieciešamajiem šūtajiem 10 spilventiņiem.
Paldies Zandai Roziņai!
Lielu prieku visiem bērnudārza bērniem sagādāja dāvinājums mūsu Cepšanas darbnīcai: mīklas rullīši, piparkūku cepamās formiņas, silikona keksu cepamās formiņas, mērglāzes un mērkarotes.
Paldies Dagmārai Jermacānei - Špatei un Lāsmai Lancmanei !

Lasīt tālāk ...

20181112_094934 (2)
20181112_094934 (2)
 „Ilgi nāca, drīz aizgāja” - tā varētu teikt par visiem lieliem notikumiem: ilgi gaidām, gatavojamies, tad „trīs dieniņas, trīs naksniņas” – un notikums jau aiz muguras. Arī Latvijas 100.dzimšanas dienas gaidīšanas svētki bija gana gari – vai vairāku gadu garumā. Un svētku kulminācija – 18. novembris, jau noticis brīdis dienas garumā.

„ Mazu brīdi pirms” – tikai nedēļu pirms valsts gadu simta jubilejas mūsu mazais Kastanītis sāka pa īstam gatavoties Latvijas dzimšanas dienas atzīmēšanai. Šo nedēļu nodēvējām par Patriotu nedēļu - arī gatavošanās svētkiem pieder pie svētku svinēšanas.
Sākām ar telpu rotāšanas darbiem, kurā iesaistījās vecāko grupu bērni ar savām skolotājām. Mazā Kastanīša svētku rota ir pašu bērnu radīta.

Lasīt tālāk ...

P81109-095226
P81109-095226
Mārtiņdiena dabā iezīmē robežu laiku starp rudeni un ziemu - ar Mārtiņiem ziemai ir vārti vaļā. Izaugusī raža ir novākta, lielie rudens lauku darbi pabeigti. Ar Mārtiņiem ir beidzies arī pieklusinātais Veļu laiks.
Nu ir laiks svinēt liela darba cēliena beigas! Lai jautrāk, ļaudis pārģērbās dažādās maskās, lai neviens viņus neatpazītu, un, skandinot visu, uz kā var skaļi bungot, grabināt, skandināt, devās maskotā gājienā uz tuvējām kaimiņu mājām. Jo lielāks troksnis, jo labāk - ar tā palīdzību no māju stūriem tiek izdzīts viss sliktais, kas sakrājies māju stūros: dusmas, slikti vārdi, skaudība, aprunāšana, slinkums …

Lasīt tālāk ...

45582234_2194325067449086_7781751532214550528_n
45582234_2194325067449086_7781751532214550528_n
8. novembrī Gulbenes novads organizēja pirmsskolas bērnu satikšanos mūzikā par godu Latvijas 100.dzimšanas dienai. Dzimšanas diena katram mums saistās ar prieku – tiekamies ar saviem mīļajiem, saņemam laba vēlējumus, pārsteigumus un dāvanas. Dzimšanas diena Latvijai ir tieši tāds pats prieka un gandarījuma piepildīts laiks mūsu valsts iedzīvotājiem. Prieks un bērni ir nedalāma vienība. Priecīga muzicēšana dzimšanas dienā – kas var būt labāks par to?! Tādēļ Kastanīša 6 gadīgo grupas bērni ar prieku brauca uz Gulbenes kultūras centru, lai ar dāvātu Latvijai savu priekšnesumu - skaņu rīku orķestra pavadījumu prieka pilnajam pasaules klasikas skaņdarbam J.Štrauss Annas polka.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

20181031_173421_001[1]
20181031_173421_001[1]
Oktobris mūsu bērnudārziņā ir Dzimtas mēnesis. Dzimta apvieno gan tos, kas esam savā ģimenē vai satiekamies ar tālākiem radiniekiem, gan tos, kas jau sen aizgājuši aizsaulē. Mēs esam piederīgi un lepni par savu dzimtu.

Izsenis oktobris ir arī Veļu mēnesis, kad vairāk atceramies un pieminam mīļus aizgājējus: vecākus, vecvecākus, vecvecvecākus. Kā par šo tēmu runāt bērnudārzā?
Viss jau notiek mums apkārt – dabā. Nāk rudens, kokiem nobirst lapas – koki uz laiku līdz pavasarim aiziet gulēt. Ziemas miegā iemieg arī daļa dzīvnieku: kukaiņi, rāpuļi, abinieki, ezis, lācis. Nāk ziema un dabā iestājas lielais miera un gulēšanas laiks. Līdzīgas paralēles tiek vilktas ar cilvēka miršanu – aiziešanu „citā saulē”.

Lasīt tālāk ...

IMG_0227
IMG_0227
Pasaule ap mums paplašinās – sāk zust robežas starp valstīm, starp nācijām. Arī atšķirīgās robežas starp kultūras identitātēm saplūst. Stabili savu vietu sāk ieņem arī citu zemju svētku tradīcijas – rudenī Visu Svēto diena, kas atnākusi pie mums kā Helovīna svinēšana.
Helovīna tradīcijas mums nemaz nav tik svešas, kā sākotnēji varētu likties. Izrādās, kaut ko līdzīgu šiem svētkiem tradīciju veidā piekopa jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras - viņi uzskatīja, ka šis ir laiks, kad reizi gadā atveras vārti uz viņsauli un dzīvos apciemot nāk mirušie. Taču, izmantojot izdevību, līdz ar tuvinieku gariem pie cilvēkiem no elles nākot arī dažādi mošķi, mistikas apņemtajā laikā īpaši aktivizējoties arī raganas un citas nelabas būtnes. Šā iemesla dēļ senie priesteri ģērbušies biedējošā apģērbā, zvērādās un maskās, lai ļaunos spēkus aizbaidītu.

Lasīt tālāk ...